SAPRATNES VĒRTĪBA




Gaidām sapratni. Darām visu, lai saņemtu sapratni. Atveram acis, atveram ausis.Tātad tai vajadzētu nākt. Satraucamies. Tā galīgi nav tā sapratne, kura mums ir vajadzīga. Daudzreiz sakām, ka trūkst sapratnes. Raugāmies savos līdzcilvēkos, un nesaprotam,- vai tiešām tik grūti, tā ņemt un mūs vienkārši saprast?
Viss tiešām ir vairāk nekā grūti.Visumā ir dažādība.Tāda Radītājam bija iecere.Varbūt sapratne nav viņa plānos? Taču sapratne ir pati galvenā viņa plānos. Izrādās, tāpēc ir radīts Visums, tāpēs esam radīti arī mēs cilvēki. Tad kā gan tik pie Sapratnes ? Visas lietas Visumā ir sakārtotas tā, ka virzīšanās pie tām notiek caur sevis paša skološanu. Mācies pats to, ko vēlies saņemt.Visuma pilnības likums: Tu saņem to, ko vari dot. Līdzīgais pievelk līdzīgo. Senais latviešu sakāmvārds : Dots devējam atdodas.
 Sanāk tā,- ja tu pats sevi nevirzi uz sapratnes sniegšanu, tad arī pretīm tādu nesaņemsi. Tūlīt pat daudzi iebildīs : Kā, bet es taču cenšos saprast otru, kāpēc es nesaņemu to pašu ?
Gatavība sniegt sapratni un vēlēšanās spēlēt sapratni, atšķirās kā ziema pret vasaru.Viena saldē, otra ļauj sajusties silti. Tā mūs māca pati daba. Viss kas ir patiess- silda, viss kas ir spēle – saldē. Jo,lai ziema cik ir vajadzīga un interesanta, mēs vienalga gaidām vasaru, jo patiesībā jūtāmies piederīgi vasarai.
Sapratne tikai tad ienāks mūsu attiecībās, ja mēs paši vasarīgi vērsim sevi.
Vērsim sevi, lai paši aizsāktu sapratni, kas iedvesmotu mūs uz vasaras siltumu arī ziemas spelgonī.

Saziņas pieraksts.
Serapis Bejs - Austra
2014-10-02 18:36          Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ