Varbūt, ka visas staltās rozes
Ir pašā ziedu plaukumā.
Tās stājas goda vietā tiešajā-
Varbūt vēl uzziedēs un smaržos,
Jo rozes uzzied arī neparasti.
Tās uzzied domājot, ka vēlas neziedēt.
Bet vairs nav jādomā ir tikai jāuzzied.
Tai rozei, kura gatavojas ziedēt
Ir krāšņums sirdī tāds -
Tik savāds tas un arī neparasts -
Kāds rozēm piemīt.
Ir gana jau par visiem rūpēts
Tas labi ir, bet arī sevi
Ver vairāk saviem dvēsl’es sapņiem,
Ver sevi savas dzīves skaistā laikā.
Tad ziedi sārtiem apburošiem ziediem
Un Tava sirds tad ziedēs līdzi.
Ver gaismu savā apkārtnē priekš visiem,
Kas Tev ir mīļi un kuriem esi mīļa.
Tad ieskaties Tu pati savā sirdī
Un saredzi tur baltas sapņu stīgas.
Gaišs apkārt- tā Tavu sapņu gaisma.
Lai ienāk dzīvē tā un samīļo no sirds.
Gaist rūpesti par visām darba lietām,
Tie veras ciet ar sakārtotām domām.
Gaist pārestības iekrātās ap sevi,
Tās pārvēršās par atbalstu un prieku.
Daudz vērtību tad ieraugi Tu sevī -
Tāpat kā rozēm, kuras uzzied neparasti.
Lai veiksmīgas ir Tavas skaistās dienas,
Lai tiecas dvēsele uz tālās zvaigznes gaismu.
Caur rozes ērkšķiem Tev lai rodas stāja,
Kas turēs Tevi tad nu lepnu gaitu,
Lai ietu mīlēta Tu visus dzīves ceļus
Ar smaidu sirdī un smaidu arī sejā,
Un priecātos par katru dzīves mirkli.
Visbrīnumainākos turpmākos dzīves ceļus vēlot !
Saziņas pieraksts
Valdonis Venēcietis-Austra Savstare
