Lai vai kādi būtu dzīves apstākļi, cik smagi, grūti, bezcerīgi, galvenais vienmēr saglabāt cilvēcību, nekļūt ļaunam, nenonākt atkarībās. Vienmēr palikt cilvēcīgam ar pienākuma, godīguma un atbildības sajūtu gan pret sevi gan citiem.
Saprast vienkāršas lietas, ka Dievs ir paredzējis- pieņemt katru tādu kāds viņš ir. Tad varēs dzīvot bez sodīšanas, aprunāšanas, jo pieņemot katru tādu kāds viņs ir- tas vienkārši atkrīt.
Par ko gan runāt vai nosodīt, ja Tu zini, ka katrs cilvēks ir savā attīstības pakāpē, tad Tu saproti, ka katrs var saprast tik cik viņš to var un nav jāprasa no otra to, ko šis cilvēks nespēj saprast un attiecīgi rīkoties. Izpratne vispār atbrīvo cilvēku no aizvainojumiem un dusmām. Ja Tu pieņem katru tādu kāds viņš ir, saproti, ka nav par ko apvainoties.
Nonākot tādā attīstības pakāpē, tad arī saproti, ka vari ne tikai pieņemt katru tāds kāds nu viņš ir, bet arī mīlēt- tas ir Dieva dots uzdevums mums katram, lai mēs viens otru pieņemtu un saprastu ar mīlestību. Ja Tu esi sasniedzis šo, it kā vienkāršo noteikumu, tad zini, ka esi galveno savu zemes dzīves uzdevumu izpildījis.
Vēl viena svarīga sastāvdaļa mūsu garīgajā attīstībā ir emocijas, tās ir ļoti ārdošs un postošs spēks. Ļauties emocijām nozīmē sevi postīt, ir jāiemācas iztikt bez emociju izpausmēm, kuras var radīt mūsos slimības un neirozes.
Ir jāpieņem situācijas un notikumus kā mācību ar vēsu prātu, ja kāds ir pret Tevi negodīgs vai netaisns, tad vienkārši ir jāpasaka, ka tā ir viņa problēma, tādā veidā šī situācija aiziet pie tās radītāja un mēs varam mierīgi dzīvot tālāk bez aizvainojuma, bez naida un dusmām.
Tā mēs varam sevi pasargāt un tuvoties Dievam.
Autore - Elita Guseva
