Atvērtas durvis. Taču pagaidām neviens pa tām nav ienācis. Izvairos domāt, kāpēc. Gribas zināt, taču saprotu, ka tas vēl nav īstais brīdis. Arī domāšanai vajadzīgs īstais brīdis. Galīgi nav saprotams kāpēc tā. Domas taču staigā pa mūsu galvu ik katru brīdi.
Tomēr tās nav tās domas. Tās ir traucējošās domas. Galvenās domas sevi piesaka īstajā brīdī. Varbūt esam pieraduši dzīvot savās galvās. Varbūt sajūtam sevi kā domas. Gandarīti domājam, ka esam domājošas būtnes.Taču kādas ir tās domas, kas staigā mūsu galvās. Saraustītas, apkārtskraidošas, ērcīgas, aizvainotas, saniknotas un sevi žēlojošas. Gandrīz nekā no tā ko mēs gaidām.Tad varbūt sāksim gaidītās domas domāt.Gaidām veiksmi- domājam šo domu galvā. Gaidām sapratni- domājam arī šo domu.Gaidīsim to, ko domājam. Darbs nav grūts, taču atbildīgs gan – atbildīgs pret sevi pašu. Iestāsimies par sakārtotām domām. Gaidīšanas svētki var sākties.
Saziņas pieraksts.
Tots Trismegists - Austra
