Esam sapratuši, ka vajadzētu sākot ko jaunu.Tam ir pienācis laiks un nobriedusi vajadzība.Tikai viena sāpīga lieta - kas būtu tas jaunais, kam būtu jāienāk mūsu dzīvē. Galva strādā, domas šaudās šurpu turpu.Tepat, tepat jau saķersim to lielo un patieso, ko saucam par saprašanu.Tāda sajūta ir bieži un katram no mums.Tikai tik viegli tas lielais un patiesais jau rokā mums nedodas. Ir mazliet, mazliet par mazu - vai nu mūsu saprašana, vai nu par mazu saredzēšana.Taču saķert un likt lietā liekas tik reāli.Tam kaut kā pietrūkst.Tas kas pietrūkst ir tepat, stāv mums klāt - vien rokās nekādi nedodās. Vajadzīga ideja.Tāda, kas nāk kā gaisma, kas nāk kā tieša un nepārprotama apskaidrība.Tieši priekš mums un tieši tagad. Kā tad lai tiek pie tādas idejas ? Kur tā mīt ? Sev varam pateikt, ka doma ir, taču bez idejas tā nekust uz priekšu.
Gaidīsim iedvesmu ? Darīsim kaut kā un cerēsim, ka ideja atnāks ? Varbūt tomēr satversim savas domas un ļausim tā pašām iet un atrast idejas devu ? Domas, kas darbina prātu nav tās , kuras atrod ideju. Tikai tās domas, kuras ir brīvas no prāta uzliktajām važām spēj atrast savu idejas gaismu. Prāts sakārto mūsu darbības, tomēr dzīve nenotiek pēc prāta apsvērumiem.Tad jau dzīve būtu haoss, jo katrs ar prātu izdomātu - kā viņam vajag, un tas bieži vien nonāktu pretrunā ar to, ko vēlējušies pārējie. Tāpēc nemeklēsim prātā idejas.To tur vienkārši nav. Izkāpsim no prāta un ļausimies saprāta virzībai. Saprāts vienots ar apziņu. Apziņa vienota ar zemapziņu. Zemapziņa vienota ar Augstāko Es. Un tieši Augstākais Es spēj atrast mums vēlamo ideju. Jo tikai Augstākais Es spēj piekļūt tai vietai , kur mīt idejas. Tāpēc nenoslogosim sevi ar prāta izdomājumiem. Bet ļausimies mūsu pašu gudrākajai daļai brīvi sevi parādīt un brīvi virzīt mūs šajā dzīvē.
Saziņas pieraksts
Valdonis Senžermēns - Austra
