Gaviles par visu aptverošām jūtām
Gaiši veras Dvēselē caur sirdi.
Iestājas par tuvību, par laimi,
Iestājas par visām dzīves lietām.
Gaviles par sevī slēptām jūtām
Saredz vietas, kuras prieka pilnas.
Aizklāj acis savām delnām siltām,
Aizklāj tās un saredzi ar sirdi -
Gaišas krāsas Tavā dzīvē ienāk,
Dzidri toņi ieskanās virs Tevis.
Bailēm jāaizver ir durvis,
Bailes jūtas nenoturēs.
Jāieskatās savās domās,
Vairāk sevi vērtē, sver.
Aizver sevī savas bēdas.
Caur tām bēdām savus priekus
Aizmirsusi sevī esi -
Laimes sajūtu, kas lēma
Ka vien pašai miers ir rodams.
Ieskanās Tev sirdī stīgas,
Kuras agrāk spēlēt lemts bij,
Kam Tu savu dzīves mieru
Uzliki uz altārvietas.
Atstāji Tu savas vēlmes
Aizejot pa kaisles taku.
Ieskaties gan savā sirdī -
Vai tur vēl ir laimes velte ?
Vai tur vēl ir stars no zvaigznes ?
Savas laimes dienu skaņas
Atstājusi tajās vietās,
Kurās laime stājās blakus.
Tur tad cerības var atstāt,
Tās tad sūtīs sirdij mieru.
Tev ir sāpes, Tev ir smagi
Atlaist vaļā savas jūtas.
Jūtas, kas Tev mīt vēl sirdī
Bet vai jūtas laimei rada ?
Bet vai jūtas dzīves siltums ?
Gana sevi mocīt sāpēs,
Gana tirdīt sevi vēlmē
Turēt sevī, savās rokās
Cieši to, kas nenoturams.
Aizvien tālāk Tavas domas
Virzīs Tevi prom no vietas,
Kas kā virsotne Tev bija,
Kas bij tuvu debesjumam.
Laid to vietu sevī vaļā -
Tev vēl dzīvē citas vietas,
Kuras atvērsies ar prieku,
Kuras atvērsies ar laimi,
Kas tad būs Tev īstā laime.
Dzīvi vietām liktens kārto -
Savieno , kas savienojams,
Un tad šķir, kas šķirams ir.
Liktens lietas nevar izbēgt -
Tās vien jādzīvo caur sevi,
Tās ir jāprot gudri saprast,
Tām ir Visums varu devis.
Visas gudrības ko esi
Guvusi caur satikšanos
Tajā dzīves ceļa mirklī-
Sajūti caur sevi visu,
Lai tās atstāj Tevī pēdas,
Kas Tev virzīs daili sirdī,
Kas Tev arī atvērs acis,
Lai var saredzēt kā veltes
Tavā dzīvē dāsnas ienāk.
Veltes, kuras agrāk pati
Skatīt vēl Tu nevarēji.
Gavilēsi Tu caur sevi -
Apkārt Tev vien tas ,kas tīkams,
Tas ,kas sauli augstu turēs,
Tas, kas dzīves saldo malku
Piedāvās no krūzes iedzert -
Tādas krūzes, kas kā avots
Kristālskaidrs un neizsmeļams.
Esi pati sev kā zvaigzne,
Kura rāda ceļu naktī,
Kurā veroties ir viegli,
Kas Tev staro visu dzīvi.
Atstāj visas sāpes zemē.
Zemes spēks tās vērtīs spēkā,
Un tas spēks Tev aizvērs visu,
Kas vēl tā kā dursta sirdi.
Gaišu izdošanos vēlot,
Atrast sevi savās gaitās,
Izaugt tā kā staram zvaigznē,
Sasniegt veltes, kuras dotas
Tev , lai atdotu tās citiem !
Saziņas pieraksts
Valdonis Venēcietis - Austra Savstare
