Vasaras vakars.Vasaras skurbums. Vasaras kaisle visā būtībā.
Vairs nav tās vasaras. Tā vasara aizvēra savas durvis tā arī neiesākusies. Varēja būt, bet nebija. Kāds sabradāja visas puķes.Tās, kuras bija jau uzziedējušas un tās, kuras vēl tik gatavojās ziedēt. Atnāca, izlēma, ka visam jābūt tā, lai sevi sajustu par situācijas noteicēju, lai sevi sajustu kā vēlmju elku, iezvēla ar savu iedomības zābaku pa puķēm – tā gaidoši, tā ar izsmieklu sejā.- „ Puķēm šeit nav vietas.Šeit ir jābūt stingriem ierobežojumiem. Lai gan vispār jau puķēm nav ne vainas, - bet tikai ne šeit un ne tā kā tās zied.”
„Gaišu izdošanos ! ...”- noteica puķu īpašniece - „Gaišu izdošanos ! ...” Vasara var arī iestāties saziedot pavisam citām puķēm un pavisam citā vietā. Protams tā būs cita vasara. Citāda vasara.Tā būs vasara, kura sadziedēs. Tā aizvērs sāpes, kas smeldz sirdī. Sāpes par sabradātajām puķēm.Tā vasara aizsegs bradātāja iedomīgo un izsmējīgo seju.Tā aizsegs visu...pilnīgi visu....
Nestādīsim puķes vasarā, kura nav mūsu vasara, kura nav domāta mūsu puķu audzēšanai. Nestādīsim puķes vietās, kurās sevi vēlās izrādīt bradātāji ar vēlmju elka iedomību sirdī......
Saziņas pieraksts
Valdonis Venēcietis - Austra
