Naktij sava dzīves gaita.
Nakts jau tāpēc ir’a nakts,
Ka tā tumsā lietas dara -
Tai ir noslēpumi lādē,
Tai ir Mēness skats no augšas.
Nakts caur tumsu sevi rāda,
Tumsa naktij sirds un acis.
Tāpēc neredz ko tai rāda
Dienas gaismā esošs prāts.
Stāv tas dienā, stāv tas gaismā -
Viss tur saprotams un skaidrs,
Viss tur atklāts ir un īsts.
Tāpēc jau tā dienas gaisma,
Tāpēc jau viss saredzams.
Taču vai tad naktij vēlme
Skatīt to kas dienai rādāms ?
Diena varbūt tieša ir,
Un tā rāda to kas maināms
Naktij savā aizsegā.
Nakts jau tāpēc ir’a nakts -
Sagaida, ka varbūt diena
Pratīsies jau gan tad pati
Visas saprašanās lietas
Darīt pati savu galvu.
Nakts tad gaidīs savas veiksmes.
Diena tāpēc jau ir diena
Tai ir gaisma , tai ir jāvar...
Nakts var palikt rāmā mierā -
Tai ir tumsa, tai nav gribas
Dalīt visu, virzīt gaitu
Kopā saprotamāk vieglāk.
Tikai naktij jāvar sevī
Vairāk neslēpt, to kas slēpjams,
Visu salikt savās vietās,
Sevi atklātībā rādīt,
Savus nodomus tad vērt.
Diena saredz to ,kas gaismā.
Diena pieņem to, kas vieno-
Nakts lai sasniedz vienot prasmi.
Aizskart dienas sauleslēktu
Nakts var skarot zvaigžņu gaismu.
Diena verot saules starus
Naktij atver siltos brīžus.
Atstāj diena savus māņus
Ko tai nakts bij’ atnesusi.
Atstāj nakts tad pārākumu,
Ko tā sajuta pār dienu,
Jo tai naktij satumstot
Izlikās, ka saslēdz dienu
Savā tumšā mēnesgaismā.
Nu tā sajūt pārākumu.
Dienai pārākuma nava,
Diena pati sevi ver.
Nakts lai sevi saredz tumsā,
Sevi pati atver zvaigznēm-
Tās ir gaismas devējs naktij.
Nakts tad dienu saprast spēs.
Diena vēlas gaismu visiem,
Jo tik gaisma augšup sauc,
Kaut var naktī redzēt zvaigznes.
Tāpēc naktij ejams cauri -
Lai var saņemt dienas gaismu,
Lai var saprast gaismas jēgu,
Lai var izjust zvaigžņu tāli.
Arī cilvēki ir šādi -
Kāds ir nakts un kāds ir diena,
Tiem ir savienoties likts.
Taču jāsaprot ir saikne,
Taču jāsaprot ir gaisma,
Kas ir vienam un kas otram.
Jāceļ gaisma atklātībā.
Arī naktij sava jārod.
Jo bez gaismas savienojams -
Nesavienojmais būs.
Saziņas pieraksts
SERAPIS BEJS -AUSTRA SAVSTARE
