Ir domās katram sava saprašana,
Kas draudzība, kas savstarpējā sapratne.
Kas draugu uzticība, un kas nodevība.
Kam draugs ir tas kā dzīves lēmums
Ir svarīgs it kā sevis paša.
Cits drauga vietā izlemj viņa gaitu,
Jo domās saskata, ka viņam tā būs labāk.
Bet vienu lietu nejautā gan draugam -
Vai tam tas vajadzīgs, vai saskaņā ar viņu ?
Vien uzskats viņā sēž,
Kas gūts no iespaidiem jau citiem,
Ka gluži citam jāpalīdz, ne draugam,
Jo draugs pats nesaprot, kas vajadzīgs ir tam.
Un citam palīdzot, tad drauga dzīvē laime būs.
Vai tā ir draudzība ?
Vai tomēr tikai pazīšanās ?
Vai domas saskan, vai tās katram savas ?
Tā gan nav īsta draudzība,
Kur draugs pār draugu lemj.
Tie ļaudis – savstarpēji paziņas -
Var tikai šādi viņus uzskatīt.
Ir viena lieta – katra paša dzīve,
Bet cita jau ir drauga dzīves gaita.
Ir Visums stingri nostājies par šo -
Var līdzēt draugam tad, ja tas to lūdz,
Ja sarunās par lēmumiem
Viņš atzīst padomu, kas dots.
Un priecīgs pieņem to,
Un priecīgs palīdzību saņem.
Ir Visums stingri nostājies par šo -
Ja savu roku jaucas drauga dzīvē,
Ja kāda trešā lūgumam tiek sekots -
Aiz sava naivuma vai neizpratnes,
Aiz kāda skaistām uzrunām par to,
Ka ir tā iespēja, tā brīnišķā
Ko it kā draugs nav novērtējis,
Kas it kā draugam vajadzīgs,
Bet tas to noliedz pats -
Tad šāda rīcība ir nodevībai vērta.
Vien taisnoties tik varētu,
Vien teikt, ka viss ir drauga labā.
Bet šādās lietās vienmēr stāv, kas klāt -
Ir paša darītāja aprēķins par to,
Ko iegūs pats, ja veiksme sakārtos šo visu.
Varbūt, ka saņems kādu velti,
Varbūt uz slavas dziesmu cer,
Varbūt tas savas nesasniegtās lietas
Caur drauga dzīvi saskatīt tās ver.
Bet gadījums tas ir tik viens –
Tā ir un paliek drauga dzīve,
Un tikai saskaņā ar viņu
Var iejaukties, var palīdzēt, var balstīt.
Tā Visums noteicis to ir.
Un tad tik draudzībai ir vieta,
Un tad par draudzību to sauc.
Bet tad kad svarīgāks par visu
Ir cita kāda aicinājums līdzēt,
Un kāda stāsts par to kas notiek,
Bet draugam izlemts nejautāt, bet darīt -
Tas izvērsties var baisi samezglotā lietā,
Tam varbūt sekas ir kā nepārvarāms mūris,
Tas vērtīgs ir tik kāda skaistā stāstā,
Bet sāpes nesīs draugam- viņa gaitā.
Varbūt mēs sapratīsim paši sevī,
Ka draugam draugs ir tad,
Kad līdzās stāv tie abi blakus,
Kad uzticība stāv tiem abiem klāt,
Kad cienām drauga vēlmes dzīvē,
Ka saprotam, ka var tik aicināt, un tad
Var ienest līdzēšanu gaišu un no sirds,
Un atklātu ar cieņu un ar prieku.
Un īstu draudzību var tad tik nosargāt.
Gaišu izdošanos !
Saziņas pieraksts
Kut Humi - Austra Savstare
