Dažreiz var likties, ka viss ir tikai atklāti tiešs.
Aizstāšana kā dzīves risinājums netiek pieminēts.
Viena situācija, notikums, lieta, arī kādas sava noteikta veida attiecības var tikt aizstātas ar citām.
Var un drīkst būt aizstātas ar citām.
To paredz Visuma likumi.
Vispār pieņemts uzskats – ja esmu kaut ko izvēlējies, uzsācis, daru - tad jāturpina, lai vai kā, bet jāturpina. Jācieš, jāiztur, jāspiež sevi turpināt. Tas tā mums nāk no dažu reliģiju iepotētajām vērtībām. Un tad var teikt – tāds jau nu ir tas liktenis, tad tā arī ir jādzīvo nost.
Ir liktenis – tas tiešām ir. Bet pats galvenais visā šajā lietā – šo likteni sastādam mēs paši, katrs no mums pirms nākšanas šajā dzīvē. Tā silti un sirsnīgi - vienojoties ar saviem tā saucamajiem sadarbības partneriem dzīves jomās, kuri arī ienākot šajā dzīvē pildīs kādus noteiktus uzdevumus. Un šo savstarpējo sadarbību tad arī sauc par likteni...
Viss izrādās ir pavisam vienkārši. Un vēl – pirms nākšanas šajā dzīvē – esam sarūpējuši arī kādus aizstāšanas veidus. Bet lai aizstātu vienu sadarbību ar citu, tas ir jāgrib un ir jāpieņem tāds lēmums. Ir jāsajūt caur sevi - kā tiks mainīta viena lieta pret kādu citu. Ir jāizvēlas zināt, to ko grib gūt pēc nomaiņas. Ja zinās tikai to, ko pats negrib, tad nomaiņas un aizstāšanas nebūs – jo nav jau zināms ar ko gribam aizstāt esošo notikumu gaitu.
Zināt un vēlreiz zināt. Tāpēc jau apkārt ir tik daudz aicinājumu – saprast sevi, izzināt sevi, atvērt sevi. Tas tāpēc, lai zinātu – kas mēs esam, kurp mēs ejam, ko mēs patiesībā gribam...
Ja tas ir zināms, tad zināms arī ir tas, kas ar ko ir jāaizstāj...
Vien vajag zināt...! Vien vajag saprast savas patiesās vēlmes...!
Gaišu izdošanos !
Saziņas pieraksts
Venēcietis - Austra
