Zaudētas iespējas, zaudēts ir laiks...
Ieklausies sevī, ver tiepību ciet.
Gatavs pār mēru, bet sevi vēl turi
Apburtā lokā, kur logu nav,- durvju...
Domās vēl ceri, ka sasniedzams viss -
Viss, kas ir prātā kā vēlme, kā daļa,
Ko pats sev dalījis esi ar spītu.
Atgūsties, attopies, saskati ceļu !
Nevar tur iekļūt caur plēstajām vietām,
Nevar tur ieļūt caur grīdu, caur logu.
Var vienīgi ienākt caur atvērtām durvīm,
Pie kurām pirms nākšanas pieklauvēt klājas.
Bez piesegtām acīm, bez pārvērstas sejas,
Bez straujajām kustībām esībā savā.
Var ienākt caur durvīm, kad aicināts tiksi,
Kad stāja būs atklāta, domas būs tīras.
No savējās varenās lepnības vadies,
Ka jānotiek tā – vai plīst tur vai lūst.
Par to, kas ir bijis -Tev aplams ir priekšstats,
Tas iedomās Tavās un pieņemts no Tevis.
Un savējā vēlme ir vērsta kā esošais...
Vien aizmirsās uzzināt vai tā patiešām,
Vien aizmirsās uzzināt citam, kas padomā.
Dievs dod, lai Tev sapratne domās un sirdī,
Lai atveras acis un saskati sevi.
Viss jāizbeidz, jānoliek vietās, kas sakārtos,
To, kas kā bezdiben’s, to, kas kā grava,
To, kas jauc ikdienu, to, kas jauc domas.
Gaismu vien sevī vaj’g sajust kā vedēju,
Sajust kā uzskatu sapratnes vērēju.
Darīt kā vēl Tev Tavējās izjūtas,
Nevis no prāta sev iedomās turamie.
Ja Tev ir svarīgi – kā tad tas izskatās,
Tad jau par sapņiem var aizmirst tūlīt.
Visam ir jābūt sirdī un sajūtās -
Citādi aklums un aukstums Tev virzītājs.
Attopies, ieskaties savējā Dvēselē -
Gaisma tur ir, - vai tās vairs tur nav ?
Izvēlies darīt to darbu, kas jādara
Tā, lai to sajūt un novērtē cits,
Tas, kuram vēlies darīt ko zināmu,
Tas, kura vērtējums svarīgs ir Tev.
Dari lai saprot tas, dari lai vērtē
Tevi kā veicēju atklātu, ticamu,
Tevi kā paļauties iespēju nesošu.
Nesatrauc apkārtni, nesēj ar' dusmas,
Ja Tev ar joni atbildes nav.
Atceries – viss Tev ir iedomas, tiepība -
Citam ir savējais skatījums lietām.
Tāpēc jau sirdī ieklausies savējā,
Lai Tev Tavs vēlamais sengaidīts nāk.
Gaišu izdošanos !
/ Austra Savstare/
