Vēl viļņus jūra,
Veļ saputotām galvām.
Tā jūra - valstība,
Kas aizdomāties liek.
Kā lielais mierinājums,
Lielais spēks un atbalsts,
Kā draugs, kurš uzklausa
Un patur teikto sevī.
Ver jūra plašumu,
Ver sapratni par dzīvi.
Tā domas sakārto,
Tā virza sajust dziļi.
Gaist nemiers, satraukums,
Kad sastopas ar jūru.
Var spēkus saņemt,
Var tālāk iet gar krastu.
Un atkal iziet šajā dzīvē,
Un atkal sevī rast to spēku,
Kurš mīt dziļi sirdī.
Un sajust augam spārnus,
Un ļauties dzīves vējiem,
Kas jūras sāļo
Dvesmu sevī nes.
Ir vietas skaistas,
Brīnišķas un jaukas..
Ir jūra – valstība,
Kas savos valgos tur.
Tā valdzina, kā
Dzīves būtība un jēga.
Tā aicina, tā mierina,
Tā savās rokās silti tur.
Bez jūras dzīvot
Var tik tas,
Kurš nav to sajutis,
Nav staigājis gar krastu.
Bet kurš ir ielūkojies
Dziļi jūras sirdī -
Tas aicināts vienmēr
Uz jūras pusi nākt....
Gaišu izdošanos !
/ Austra Savstare/
