Atkal vēsts no pagātnes.
Atkal satraukums ir prātā.
Vēsts par vietu, kura sen
Bija likta tālā stūrī -
Lai tai atmiņās nav skata,
Lai tā vieta aizvērusi
Būtu savu drūmo seju.
Ko tā vēlējās man teikt ?
Kāpēc ienāca tā prātā ?
Dalīties ar ko tā grib ?
Es par to jau aizmirsusi
Domās savās biju sen...
Vai nav gana sāpes ciest ?
Vien man jautājumi rodas,
Tik vien atbildes kur slēpjas.
Zaudēts laiks un saprašanās,
Iegūts spēks un gudrība...
Tam, kas toreiz tajā vietā
Noticis – tam jēga ir...
Jo nekas šai dzīvē nejaušs -
Visam sākums kaut kur ir...
Visam cēlonis un sekas,
Viss kā mācība un ziņa.
Dažreiz atbildes nāk tiešas,
Dažreiz sasniegt grūti tās.
Viss, kas notiek – notiek sev,
Savai dzīvei, savam priekam.
Vien kad notiek- varbūt liekas-
Tas kā grūts un nepanesams...
Paiet laiks- nāk saprašana,
Kas tai vietā bija patiess...
Ka tai vietā nāca dzīvē
Tas, kas vērtīgs, tas kas īsts !
Jārod atbildes- tās pateiks
Jārod tās – tās sirdī mīt...!
Gaišu izdošanos !
/Austra Savstare/
