Gatavība sasniegt brīžus,
Kuros vērtība ir skaidra...
Gatavība sajust lietas,
Kurām aizsākums ir zināms...
* * * * * * * * * * * * * * *
Izveidojies savāds pinums -
Tad, kad padomu Tev lūdz,
Tu to sniedz, bet aiziet guvums....
-Vai tas padoms patiess ir !
Vai tas nāk no tīras sirds ?
Vai tam tomēr klāt ir cena ? –
Un tā cena dziļi iekšā
Šajā padomā ir likta...?!
Varbūt tas, ka lūgts tiek padoms
Varbūt tas ir atdots parāds....?!
Diemžēl kārtojam mēs lietas
Arī tādas, kuras senas,
Kuras krājās tā kā parāds,
Kam nu laiks ir atlīdzībai...
Vaicā padomu – tas pasniegts.
Bet tai, cits, kas līdzi iet -
Vārds kā iegansts, vārds kā pamats,
Kurš tad atsaitē tās lietas,
Kuras kārtot laiks ir nācis...
Vai Tu tiešām vientiesīgi
Skati savu dzīvi gaidām,
Kad tad nāks kāds sējējs vieds ?
Kad tas sēs, kad ievāks ražu ?
Kad Tu pats ar savām rokām
Darba veltes dosi citam ?
Arī šeit tiek parāds kārtot...
Kaut kas ņemts, kas domāts citam
Kādās sadzīviskās senās lietās,
Kurās mainītas bij’ lomas...
Toreiz Tu tas sējējs biji,
Toreiz savāci Tu ražu
Svešā dzīvē iebrāžoties...
Tagad kāds to ļauj Tev baudīt,
Tagad šādā skolā ej...
Viss ir saistīts - tur Tev tiesa !
Katra lieta savā vietā,
Katrai no tām svars uz citu...
Ja Tev padoms ir un jūti
To, ka dalīties Tu vēlies-
Dalies tad ar mieru sirdī,
Taču negaidi tad maksu.
Tad viss vietās sastāsies, -
Tad Tev kāds aiz labas sirds
Arī dos ko tajā vietā.
Bet ja sevī skaidri zini,
Neko nevēlies Tu dot,
Tad ir jāmācās tai skolā,
Kurā iemācīties liek,
Lai Tu atbildi sev zini,
Kurā skaidri pateikt „Nē”...
Dalīties var tikai tad,
Ja caur sevi, savu sirdi
Stingri zini, ka būs vietā,
Ka būs līdzsvars „dot un ņemt”...!
Gaišu izdošanos ! : )
Saziņas pieraksts
Skolotājs Ilarions - Austra Savstare
