Gaismas attēls, viedais attēls –
Tā ir katram tumšā puse,
Tā ir katram tumšā dziņa,
Katram ēna sev aiz stāva.
Stāv tā vienmēr klāt kurp iedams,
Stāv un skatās, stāv un smīn.
Tā ir sevī slēptā vieta,
Tā ir sevim neatzīta.
Gaisma - tā ir priekšā visam-
Katrs grib vēlams būt un skaists.
Gaisma tā, kas saista citus,
Vienmēr dalās, visus silda.
Taču ir vēl tumšā puse -
Tā, kas slēpta, tā, kas gaida,
Tā, kas izdara ko lieku,
Tā, kas aiznes vārdus vējā...
Tumša tā un biedējoša,
Neglīta un satraucoša,
Gailējoša, aizskaroša,
Tā, kas liek mums citiem būt.
Tumšā puse- ēnas puse...
Nevēlamies mēs to zināt,
Nevēlamies ļaut tai iznākt
Ārpus mums, lai saredz citi .
Var tā sevi rādīt brīdī,
Kad ir jābūt citām vēlmēm,
Var gan sabiedēt, gan pārsteigt,
Var tā likt būt savā varā.
Tumšai dabai salda vara,
Tā ved atvarā, ved kraujā,
Liek pār bezdibeni liekties,
Liek tā dzīves ceļus graut.
Tā liek sekot maldu tēliem,
Sevī justies savažotiem,
Ļauties vilinošiem vārdiem,
Iekrist neprātīgā saldmē...
Gaismas attēls- tumšā puse, -
Bez tās tumšās gaišās nava,
Bez tās tumšās gaišo nezin...
Gaisma veras – tumsai beigas ! : )
Gaišu izdošanos ! : )
/Austra Savstare/
