Zaudēts laiks vai zaudēts prieks ?
Vai ievainotā sirds kā zieds,
Kas vēlas uzziedēt un valdzināt,
Kas vēlas saules siltumu un lietu ?...
...Lai sajustos kā dzīves viļņa pašā augšā,
Lai saņemtu, ko vēlas Dvēsele un pati būtība...
Ir savādi, ka vietu sajaucis kāds viltnesis,
Kam daudzviet izveicīgi veicies savu lietu gaitā...?
Lai izveicīgais viltnesis kā tumšais mākonis,
Ko aiznes projām vējš un debesis kļūst skaidras -
Tam savas darīšanas, lai tam citur veicas...!
Vērs durvis vēsmas jaunas -
Un ziedēs sirds kā magone, kā roze sārtā,
Silts saules pieskāriens un lietus čalojošs to skars -
Līdz pilnam dziļumam, līdz savai viedai saknei -
Ar saprašanu - sevī par sevi pašu...
Gaist ilūzijas, lai iet tās ceļu savu,
Un veras sirds uz radošu un satraucošu gaitu -
Caur savām domām,caur saprašanu savu
Klāt senām iedomām, klāt citu segumu zem kājām,
Un atrast atbildes tām lietām kurām nebij’ jābūt,
Lai saprastu, ka vairs nav jādomā par tām...
Vien ieraudzīt ko sevī jaunu, vērtu,
Vien saskatīt kā padoms sev ir gūstams...!
Gaist ilūzijas – un tās lai aiziet savu ceļu.
Briest viedums dvēselē, lai stiprinātu sevi pašu,
Lai saskatītu visu – skaidru drošu skatu,
Un ticētu tik sev, ne kāda paustiem vārdiem -
Tiem vārdiem, kuri viltīgi un glaimi...
Tiem vārdiem sirds tik atbildes var pateikt,
Jo sirds ir gudra, vieda, zinoša un īsta -
Tā viltu atšķir, tā atšķir patiesību...
Viss vietās sastāsies, ja liksi sirdij runāt,
Vairs nebūs sirdsdēstu par kāda viltus lietām,
Vien skatījums uz dzīvi - gluži citām acīm,
Un skatījums uz sevi - kā veiksmes pilnībā ! : )
Gaišu izdošanos ! : )
Saziņas pieraksts
/ Austra Savstare/
