Varēt sajust sevi brīvi,
Stalti, viegli, dāsnu sirdi -
Atvērt sevi savai dzīvei,
Skatīt sevi citām acīm...
Gaišiem soļiem iet pa ceļu,
Kurš ir vēlēts šajā dzīvē,
Kurš ir samērīts un veidots,
Kurš ir zvaigznēs ierakstīts.
Ceļš caur krustcelēm ved cauri,
Kuras izvēlēties liek
Virzienu, kurš būs tad īstais,
To kurš gudro stundu sniegs.
Ejams ceļš – stāvs kāpums brīžiem,
Un tad paklupiens, tad kritums,
Un tad atkal stalti pretīm
Saulei, zvaigznēm, debesīm.
Un tad sirds, kas viesa skumjas,
Savā saprašanā dziļā,
Atplaukst saulē, atplaukst priekā,
Atrod savas laimes dienas.
Viss ir dzīvē kā pa kalniem.
Viss tad augšā un tad lejā.
Viss, lai saprastu kā mainās.
Viss, lai saprastu kā augam.
Viss tai ceļā stājas apkārt,
Viss, ko paši sevī radām.
Viss, ko saprotam, ko gūstam.
Viss, ko jāmācās, ko jāzin.
Dzīve skaista, ja to saprot,
Ja to pieņem kā tā ir -
Tad caur saprašanu savu
Visas lietas pārmainās.
Samainās pret patīkamām,
Izveidojās vērtīgās.
Atrodas tās, kuras palīdz.
Saņemam tās, kuras balsta.
Tas viss sajūtas mums rada,
Tas viss vēlē priekā dzīvot,
Tā, lai radošs, skaists ir mūžs.
Tā, lai atpazīt var sevi
Vien kā laimes pilnu būtni,
Kura sevī gaiši smaida...: )
Gaišu izdošanos ! : )
Saziņas pieraksts
Austra Savstare
