Alkst Dvēsele- alkst gaismas...
Un acu skatiens klīst pār tālo pamali -
Lai veras atklāsmes,
Lai veras sajūtas
Caur tiešām darbībām,
Un arī stiprām domām.
Var Dvēsele kā zvaigzne būt,
Var gaitā dievišķā pa Zemi staigāt,
Un var kā viedā sapnī būt ,
Un var kā īstenības vēlmē.
Zin Dvēsele,- kas vēlas kļūt,
Zin dziļi, patiesi un viedi
Kā varēt augstāk sevi likt,
Kā gudri saskanīgai būt.
Lai varētu tā sevi virzīt
Uz dievišķo, kas Jaunu Visumu
Reiz dziļā mīlestībā veidos.
Kas zinās viedos likumus,
Kas sevī atradīs to dzīves spēku,
Kas veidos jaunas pasaules,
Kur dvēselēm būs dzīvot...
Alkst Dvēsele – alkst gaismas,
Alkst savu Visumu, kas
Pašas saskaņā būs radīts.
Gaist sāpes, zaudējumu pēdas,
Gaist nogurums un pārestības senās...
Ir radīts Visums jauns -
Ar mīlestību Dvēselē, kas mājo !
.
Laiks jaunā izteiksmē tur ir,
Jo jaunas dvēseles tur dzīvo
Un jaunus Visumus
Tām lemts būs tālāk veidot...: )
Saziņas pieraksts
Senžermēns – Austra savstare
