Ar sevī vērstu skatienu, ar dziļu apziņu
Var skatīt savu gaitu visas dzīves garumā,
Lai pamatus vēl kādiem notikumiem rastu,
Lai skatītu, kas cēlonis, kas tajā neparasts.
Laiks visu paslēpis līdz kādam skatu punktam,
Kas dzīvē pienācis un sevi beidzot vaļā sedzis.
Un tagad atliek visu skatīt, sajust, pieņemt,
Lai gaistu ilūzijas, aplamības, maldi.
Kā dažbrīd gribas teikt ar dziļu sāpi sirdī -
Kāpēc gan viss tik ilgi bijis slēpts ?
Kāpēc gan agrāk nespēju to saredzēt un skatīt ?
Kāpēc gan maldos dzīvot bij’ - un ticēt ?
Vien jāatceras – Visums Dvēselei ir sniedzis
Šo iespēju, lai dziļu pieredzi tā gūtu,
Lai visam atklājoties, sastājoties vietās,
Skats dziļi atvērtāks un pieņemošāks kļūst.
Vien Dvēsele ir tā, kas vēlas sevi augšup nest,
Tā jautā Visumam – ko vēl es varu darīt ?,
Lai jaunu spēku, pieredzi un apziņu sev gūtu,
Lai spētu kādreiz pati Visums kļūt !
Gaišu izdošanos ! : )
/Austra Savstare/
