GAISMAS AILE

 

KAS MĪT TUR TĀLU NEAPJAUSTI





Ar tvērienu, kurš līdzināms ar dzelzi,

Ar skatienu, kas atmiņās vien paliks,
Ar sapratni, kas dziļi sirdī atstās pēdas,-
Kas  pāri aizmirstībai pacelsies un lidos -
Tas dvēseliskais spēks, kam Visumā ir sākums,
Tas gara plašums ir vēl pilnam neapjaustais.

Vēl prāts un saprāts to nespēj dziļi izprast,
Vien nojausmās un sajūtās tas mīt,
Vien vēlies izzināt, vien vēlies dziļi tajā iegrimt,
Vien sevi sajust - kā viedo gaismu tajā...: )

/ Austra Savstare /
Krājums "Sarunas Dvēseļu valodā"
Skatīts: 582x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ