Laiks skatīt senos stāvus tos,
Kam dzīves gājušas caur savu dzimtu.
Laiks skatīt viedām acīm to,
Kas sasaucās ar katra dzīvi šo.
Laiks vaicāt saviem senču tēliem,
Kā viņu gaitas likās, virzījās un klājās,
Kā apziņā, kā sajūtās viss bija,
Un kādi sapņi īstenību vija.
Laiks zināt domas - gavilēs un skumjās,
Laiks saprast stāju, kuru pauda dzimta,
Laiks vēlēt visiem, katram un ikvienam -
„Dievs dod tiem dziļu saskaņu un mieru ! ”
Laiks sakārtot, laiks salikt visu vietās,
Tās dzīves pārmaiņas, tās, kuras malā liktas,
Tos brīžus aizmirstos un nebūtībā mestos –
Laiks sakārtot un tagad dzīvot brīvo dzīvi...!
/Austra Savstare/
Krājums "Sarunas Dvēseļu valodā "
