Laiks atrast senās, noraidītās takas,
Laiks zināt kādus senus dzīvju stāstus,
Lai zināt var un veidot kārtu kārtām
Tās ļaužu gaitas, kuras neatzītas bij’.
Ir spēks un varēšana, laiks tam beidzot notikt -
Stāj pretīm vaigā senču stāvi, tēli,
Stāj pretīm gaidot tagadnē to spēju,
Kas visu sakārtos un visu vietās liks.
Ar pašu nepieņemtām, noraidītām jūtām,
Ar svešiniekos vērstām mīļām būtnēm,
Ar rīcību, kas kādreiz nešķitusi īsta,
Ar neatzītiem uzskatiem, no izpausmēm, kas brīvi.
Ir vieta visam būt, lai kādas būtu ļaužu dzīves,
Un dzīvē iespējami ir , kaut aizliegumi celti.
Viss tas, kas dzīvē ir , tad tas ir arī īsti,
Tam būt ir tiesības, un atzītam ar būt.
Var cilvēks lemt, var rīkoties pēc vēlmes,
Tik saskaņā ar mīlestības plūsmu būt...
Var izvēlēties augt, var dzīvi vadīt gaismā -
Var – bet ja ir citādi, tad gaitā atbildība gulst.
Ja savu dzīvi veltījis par šausmām citiem ļaudīm,
Ja ļaunums pamatos un ļaunums visur likts,
Tad tā ir izvēle par labu rīcībai, kas ārda -
Bet izvēle ir katram no mums brīvā dota...
Laiks visu veikto saliks taisnīguma vietās -
Un to, ko katrs būs apkārt sevim sējis,
To pats ar’ pļaus un atbildību nesīs...
Ja varas kāri būs vietā augstākajā licis.
Ir dzīvē iespējams gan dažādi, gan viss,
Bet izvēle ir dota katram tieši rokās -
Vai ļaunums vienmēr priekšā ticis likts,
Vai liktens izdzīvots ar mīlestību sirdī...
Gaišu izdošanos ! : )
/Austra Savstare/
Krājums "Sarunas Dvēseļu valodā "
