...Māja vakara saules gaismā...
Laiks gaist kā saule rietot jūras malā. Laiks ir vērtība, kura nav atgriežama. Iespējas, kuras neatgriezīsies.
Šo dzīvi - tieši šādos apstākļos dzīvojam tikai vienu reizi...vienu reizi...Un laimīgs var būt tikai tas, kurš to sevī ir sapratis – dziļi un apzināti. Dzīve ir jāizdzīvo, ja jau reiz tā ir dota, un tikusi saņemta. Tā ir jāsaprot, jāizjūt, jāizbauda. Tā nav spēļlietiņa, kuru jebkurā neapmierinātības brīdī var nomainīt pret citu. Tā nav gaistoša dūmaka, kura izgaist tāpat vien, pati no sevis un viss atkal ir noskaidrojas... Dzīve ir situāciju kopums, kurš jāizdzīvo un jārisina...un jāpieņem par notikušu.
Atvērties un saprast. Paskatīties un ieraudzīt. Ļaut sev ieraudzīt visu kopainu un izvēlēties. Izvēlēties pašam, nevis gaidīt, kad to savā vietā izdarīs kāds cits. Būt sev par galveno šajā dzīvē. Prast savienot savas vajadzības ar citām, vienmēr paturot prātā savējo vērtību. Gavilēt katru reizi, kad ir dziļa un patiesa saskaņas sajūta sevī ar sevi. Saskaņa ar sevi – nevis saskaņa ar to, ko kāds cits gaida vai vēlas, lai tiktu paveikts. Gaida un vēlas, lai notiktu pēc atšķirīgas saprašanas...
Vissvarīgākā dzīves izpausme – izdzīvot savu dzīvi. Savu - ne cita, savu - ne cita uzspiestu, savu – ne cita novēlētu... Dzīvot savu dzīvi un ļaut to darīt citiem...
Māja vakara saules rietā...
...Ieraugiet sevi kā jūs atrodaties šajā mājā. Un ieraugiet to, cik ātri riet saule jūras malā. Ieraugiet to – tas ir mirklis. Bet cik skaists ir šis mirklis...Un padomājiet par sevi, savu dzīvi ...un savu dzīvošanu tajā...
Saule jūrā norietēja,
Pamalīti rotādama.
Dzīvo dzīvi kā saulīte –
Lai rotāta Dvēselīte !
Gaišu izdošanos ! : )
/Austra Savstare/
Krājums „Sarunas dvēseļu valodā”
