Gaidīšana kā mulsums...
Laiks saliek visu savās vietās,
Tais vietās, kurās vēlēts būt..
Laiks visu izcilā un vaigā skatīt liek,
Tais skatos, kuri patiesība ir...
Ir gaidīts sen, jo īstenība bija slēpta -
Kā virpulis, kurš gaisā skrien,
Kas visu parauj līdz un saplosa,
Kas sajauc vietām, kas rāda svešas ainas.
Tam beidzot jārimstas, tam jārod sevī spēks,
Lai turpmāk liegās vēja brāzmas nestu,
To, kas ir saraustīts, kas saplosīts, kas neatpazīts,
Lai saliktu to visu tur, kur sākums bij’.
Tas sākums saprotams tad sevī atkal kļūs,
Tas sākums atbildes tad sniegs, tās seni gaidītās,
Tās atbildes, kas nebij’ un likās vairs ar’ nevar būt,
Tās atbildes, kas dziļu mieru sirdij ļautu gūt.
Ir dzīvē liktens tāds, kurš nolikts ir,
Un tādēl dzīvojams un vēlāk vaļā raisāms,
Lai atkal brīvību sev savā garā justu,
Lai atkal saule jau tur augstā kalnā sauktu...
Meditatīvās saziņas pieraksts – Austra Savstare
