Kādā agrā rītā klusa un maziņa
Mana Dvēsele klauvē pie apziņas-
Vai Tu viena galā tiksi ar grūtībām?
Spēsi uzvarēt nāvi un izpildīt sūtību?
Kopā iesim pa taku uz brīvību
Nesaudzējot savu dārgo dzīvību.
Augšām celties no jauna ar sparu,
Lai Dievs Tavā labā visu dara,
Lai atver durvis uz Dieva valstību,
Apņem ar spēku un ar gudrību balstītu.
Tālāk ar Gaismu ceļā vadītu,
Lielus darbus priekš cilvēces radītu.
Pār Zemes ļaudīm neticīgiem valdītu.
Augtu ar Dvēseli kopā un darītu,
Mīlas apņemtu misiju svarīgu-
Mīlēt Dievu un Zemes cilvēkus,
Remdēt bēdas un dziedināt nespēku.
Visur stāstīt par Dieva brīnumiem,
Ikkatru sāpi neuztvert par sīkumiem.
Daudz gadu, Tu Dvēsele, mīļā
Klusējot cieti un mani vadīji.
Un gudru sirdi man radīji,
Kas savieno mani ar Visuma daļu
Un līdzsvaru notur starp Zemi zaļu.
Vien atverot sirdi var apgaismot prātu,
Kā iegūt dārgumu Dvēselē krātu!
Man mūžīgā mainībā tiekties uz augšu,
Lai jaunā būtībā Dvēsele plauktu!
Autore - * Elita Guseva *
25.10.2013
