Cik smagi garā aklam būt
Un nopūsties, ak ,vai cik grūt!
Ka dzīve īsa, tikai viena dota,
Ka maks ir izmēzts kā ar slotu.
Bet negrib tie mainīt neko
Un nedienas, nedienām seko.
Ik brīdi pa mēriņam iemest
Un strīda ugunij pagali piemest.
Tā visa dzīve tiem paiet velti.
Tiek bagātie kaimiņi skaļi pelti,
Ka rauš tie ar saujām zeltu
Tā vietā, lai nabagos sliņķus celtu.
Viss notiek tāpēc, ka aizmirsuši,
Kāpēc vispār tie ir piedzimuši?
Ka daudzas dzīves cilvēkam dotas,
Un jācenšas katra ir nodzīvot godam.
Ir jācenšas saglabāt domu tīru,
Ne apslacīt bieži to ar vīnu.
Tikai tam, kas savu domu mainīt spēs,
Dieva sūtņi, tad palīdzēt steigs.
Vārdu pierakstītāja -autore Elita Guseva
