Saulainās tāles var aizsniegt tas,
Kas nes dzīvei cauri pasakas,
Kas labajam tic vienalga, lai kas
Tas sasniedz tāles saulainās.
Tad sirds kļūst tīra, gaita viegla,
Tam netraucē nekāda migla.
Tas savu ceļu zin – vienalga,
Jo tāda ir šīs uzticības alga.
Aiz loga vēji gaudot sāk,
Tas saprotams, jo rudens nāk,
Tas Pasauli strauji pārvērtīs
Un vasaras paliekas aizmēzīs.
Nāks sals un zemi attīrīs,
Un sniegs to villainē ietīstīs,
Bet sirds vien paliks tā pati,
To nevar apsegt ar sniega vati.
Tā visiem gadalaikiem cauri ies,
Ja vien ticība labajam nemainīsies-
Tad arī ziemas spelgonī asā,
Tava sirds nekad nejutīsies basa.
Visuma vārdu pierakstītāja-autore Elita Guseva
